Kā tikt pie veselīga iedeguma, saglabājot ādu veselu?

Patiesībā mēs labi jūtam atšķirību starp veselīgu, drošu sauļošanos un “cepšanos” saulē. Ja pirmajā gadījumā jūtamies atpūtušies un sasmēlušies Saules vitamīnu un enerģiju, tad otrajā – esam Saules nogurdināti un ar apdegušu, sāpīgi jutīgu ādu. Tāpēc svarīgi katram pašam noteikt robežas sauļošanās procesā, ko palīdzēs veikt pieci praktiski padomi.

Iedegums un mode

Divi pretpoli – iedegums un aristokrātisks bālums – ir pastāvējuši vienmēr un visās kultūrās. Šķiet, senie grieķi un romieši pirmie atklāja sauļošanās veselīgos ieguvumus un nosauca to par helioterapiju (saules terapiju), pat aizejot tik tālu, ka sāka ierīkot solāriju savās mājās.

Taču tā bija franču dizainere Koko Šanele, kas 20. gadsimta 20. gados pirmo reizi padarīja iedegumu par modi. Šajā laikā viņa jau bija slavena ar saviem dizaina jaunievedumiem, bet iedegums bija nejaušība. Vidusjūras kruīza laikā Koko stipri iedega un, izkāpusi krastā Kannās, nonāca preses fotogrāfijās – tā radot jauna skaistuma ideāla precedentu.

1990. gados šis iedeguma ideāls sasniedza bīstami tumšu toni, liekot satraukties ārstiem un zinātniekiem. Par laimi, mūsdienās iedeguma pakāpe vairs netiek saistīta ar modi – vieni, kā piemēram, dienvidkorejieši, jūsmo par gaišu “porcelāna” ādu, citi, sevišķi mēs, ziemeļeiropieši, maksimāli cenšamies baudīt mūsu īsās vasaras sauli, zinot, cik tā nepieciešama veselībai.

Saules gaismas ietekme uz ādu

Iedegums ir saules staru iedarbības rezultāts. Atrodoties saulē, norit melanīna veidošanās process ādā, ķermenis ražo vairāk melanīna – dabiskā ādas pigmenta. Tas darbojas kā saules staru filtrs un var aizsargāt ķermeni no kaitīgiem ultravioletajiem (UV) stariem. Jo augstāks melanīna līmenis ādā, jo labāk tas aizsargā. Tomēr ar to nepietiek, lai pilnībā pasargātu no saules kaitējuma. Ja āda kļūst sarkana, tā jau ir apdegusi un bojāta.

Tomēr Saules stari mums ir vitāli svarīgi. Viens no galvenajiem sauļošanās ieguvumiem ir Saules gaismas ietekme uz vitamīna D sintēzi – organisms ražo D vitamīnu, kas ir nepieciešams kaulu stiprināšanai un imunitātes uzlabošanai. Kad āda absorbē saules gaismu un ražo D vitamīnu, šis cikls izraisa laimes hormonu – serotonīna un dopamīna – līmeņa paaugstināšanos, kas nozīmē ne tikai labāku garastāvokli, bet arī citus ieguvumus veselībai, piemēram, asinsspiediena pazemināšanos, asins recekļu veidošanās novēršanu u.c.

Ieguvumi no pastāvīgas sauļošanās

Bez šīs tūlītējās saules ietekmes regulāra sauļošanās var sniegt labumu arī ilgtermiņā kā profilakse pret tādām problēmām kā, piemēram:

• osteoporoze un kariess – nodrošinot D vitamīnu, kas ir būtisks kaulu un zobu stiprumam;
• ar vecumu saistīta redzes pasliktināšanās – D vitamīns palēnina ar vecumu saistīto tīklenes makulas deģenerāciju;
• menopauze – sievietēm, kuras pastāvīgi sauļojas, menopauze sākas vidēji piecus gadus vēlāk nekā tām, kuras saulē pavada mazāk kā stundu nedēļā;
• aptaukošanās – Saule uzlabo vielmaiņu, tāpēc sauļošanās nāk par labu cilvēkiem ar lieko svaru;
• ādas slimības – saules stari, sausinot un dezinficējot ādu, var palīdzēt pūtīšu, psoriāzes, neirodermīta gadījumos;
• garīgās problēmas – palielinot serotonīna līmeni, sauļošanās var pasargāt no sezonāliem garastāvokļa traucējumiem, kā arī palīdz cilvēkiem ar trauksmi un depresiju, īpaši kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm.

5 ieteikumi, kas jāņem vērā sauļojoties

No otras puses, pārmērīga sauļošanās nes līdzi dažādus riskus: sausu ādu un priekšlaicīgas grumbas, saules apdegumus – smagos gadījumos ar ādas pūšļiem, drudzi, galvassāpēm, vemšanu, dehidratāciju, saules dūrienu un pat ādas vēzi.

Kā tikt pie veselīga iedeguma ar drošu sauļošanos – saglabājot ādu veselu saules peldes laikā? Atvieglojot mums dzīvi, ādas speciālisti un citi ārsti ir izstrādājuši pamata ieteikumus – atliek vien tiem sekot.

1. Kad un cik ilgi sauļoties?

Lai pamazām iegūtu veselīgu iedegumu un izvairītos no apdegušas ādas lobīšanās pēcāk, Latvijā labākais sauļošanās laiks ir rīts, pirms pulksten 11, un vakars – pēc pulksten 16. Uzsākt sauļošanās sezonu vēlams pakāpeniski, dienu pēc dienas palielinot sauļošanās ilgumu.

Tiesa, ja vēlas ātrāk nosauļoties, laikā no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā iedegt būs visvieglāk, taču arī risks pārsauļoties – krietni lielāks. Neskatoties uz to, jaunākie atklājumi vedina domāt, ka tieši pusdienlaikā saules gaisma sniedz maksimālo ieguvumu D vitamīna uzņemšanai un veselīgas asins ainas uzturēšanai. Ja šajā laikā ļaujas saulei 10-30 minūtes (cilvēkiem ar tumšāku ādu varētu būt nepieciešams mazliet ilgāks laiks) vairākas reizes nedēļā, risks apdegt būs minimāls. Jebkurā gadījumā atrašanās ilgumam saulē jābūt atkarīgam no tā, cik jutīga ir āda pret saules gaismu. Speciālisti arī iesaka tiešā saulē nepavadīt ilgāk par vienu stundu.

2. Kas palīdz aizsargāties pret UV starojumu?

Daudziem cilvēkiem jau par normu kļuvusi sauļošanās aizsardzības līdzekļu (ar vismaz 30 SPF) lietošana, ko atjaunoti klāj uz ādas pēc peldēšanās un ik pēc pāris stundām.

Taču ne mazāk efektīvu aizsardzību spēj nodrošināt apģērbs. Pirmkārt, tā ir cepure ar iespējami platām malām, kas noēno seju, ausis un kakla aizmuguri. Ieteicams izvēlēties cepures no blīva auduma, piemēram, brezenta, un pēc iespējas tumšākas. Salmu cepures mēdz laist cauri saules gaismu pa pinuma caurumiņiem. Pret UV stariem ādu aizsargā arī krekli ar garu piedurkni, bet acis – saulesbrilles ar UV aizsardzību.

Cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu vispār labāk sauļoties ēnā, zem nojumes vai saulessarga, vai koka. Arī pārējiem vajadzētu izmantot ēnu dienas vidū, kad saule ir zenītā un tās starojums visintensīvākais.

3. Kā vislabāk sauļoties?

Nav nepieciešams sauļoties guļus stāvoklī. Saules stari ietekmē arī kustoties: ejot, spēlējot bumbu, braucot ar velosipēdu vai laivu u.tml. Šādā gadījumā tie krīt zemākā leņķī uz mums, un to iedarbība ir maigāka, kas samazina saules apdegumu risku. Sauļošanās guļus gan ir tradicionālāks veids, taču tad ir vairāk jāuzmanās. Ieteicams apgulties ar kājām pret sauli un periodiski apgriezties. Bīstami ir aizmigt saulē, arī aizrautīga lasīšana novērš uzmanību – var nepamanīt, cik ilgi sauļojas un saņemt pārmērīgu saules starojuma devu.

Īpaši jāuzmanās, sauļojoties pie ūdens un vējainā laikā: ūdens atstaro UV starus (tāpat kā smiltis, sniegs un asfalts). Savukārt vējš samazina ādas dabisko aizsardzību pret sauli un ļauj vairāk UV stariem iekļūt ādā, jo darbojas kā tiešs ādas kairinātājs, liekot augšējam ādas slānim atdalīties un atstājot tikko atklāto ādu neaizsargātu pret saules gaismu. Ūdens un vējš arī mazina karstuma un tveices sajūtu, tāpēc var nemanot viegli apdegt. Arī mākoņainā dienā nedrīkst zaudēt modrību, jo ap 90% kaitīgā starojuma mūs tāpat sasniedz caur mākoņiem.

4. Kā ādu ietekmē sauļošanās un peldēšanās?

Lai iegūtu noturīgu, zeltaina toņa iedegumu, parasti pludmale ir labākā izvēle, jo āda tiek efektīvāk mitrināta jūrmalas gaisā. Ieteicams gan pēc saules iedarbības uzreiz nemesties ūdenī, bet dažas minūtes pasēdēt ēnā.

Tā kā ūdenī un virs ūdens UV stari mūs skar vairāk, saules aizsardzības līdzekļu lietojums ir tikpat svarīgs, ejot peldēties, kā sauļojoties. Turklāt šis iedegums mūs var sasniegt pat vairāku metru dziļumā.

Pēc peldēšanās vienmēr jānoslaukās – ļaujot ādai nožūt saulē, ūdens pilieni paaugstina saules starojuma iedarbību, tādējādi palielinot apdeguma risku. Nepieciešamības gadījumā pēc ūdens peldēm atjauno saules aizsarglīdzekļa slāni.

Vislielāko kaitējumu ādai var nodarīt, ja iet peldēties sāļā vai hlorētā ūdenī ar saules apdegumiem. Tas ir ne vien sāpīgi un sagādā papildus kairinājumu, bet vēl vairāk bojā ādu, jo, piemēram, hlorēts ūdens iznīcina ādas aizsargbarjeru, un nekas vairs nevar pasargāt to no UV bojājumiem.

5. Kā kopt un atjaunot ādu pēc sauļošanās?

Pēc sauļošanās vispirms jānoskalojas tekošā ūdenī, un pēc tam jāuzklāj līdzeklis, paredzēts ādas kopšanai tieši pēc sauļošanās – ar nomierinošu, mitrinošu, atvēsinošu iedarbību, kas atbalsta bojāto ādas šūnu ādas atjaunošanās mehānismus. Jāatcerās, ka eļļaini vai trekni līdzekļi var saules radīto bojājumu pastiprināt, tāpat arī to atdzesēšana ar ledus kompresēm tieši uz ādas – tā vietā labāka ir vēsa duša, vanna, auduma kompreses.

Ja pēc sauļošanās ir radies apsārtums vai saules apdeguma pazīmes, ieteicams izvairīties no turpmākas saules iedarbības līdz šo simptomu izzušanai. Svarīgi neaizmirst par pietiekamu ūdens uzņemšanu!

Kā efektīvi atjaunot ādu pēc saules apdegumiem?

Ja radušās bažas par saules apdegumu vai jau konstatēts pārmērīgs UV kairinājums, ieteicams uzklāt ziedi Larifan Ungo, kas palīdz novērst tulznu veidošanos un veicina ādas atjaunošanos. Ziedi vēlams lietot arī tad, ja pārkarstot vai apdegot saulē, bieži parādās herpes vīrusa infekcija.

No saules staru negatīvās ietekmes jāpasargā arī lūpas, un laba izvēle ir lūpu balzams Larifan Lip Balm. Tas satur UV filtrus un dsRNS Larifan aktīvo vielu, kas nodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret kaitīgajiem vides faktoriem.

Visu Larifan produktu sastāvā iekļauts patentēts dabiskas izcelsmes komponents dsRNS Larifan, kas piešķir šiem produktiem papildu vērtību. Tie ir efektīvi līdzekļi organisma dabīgo lokālo aizsargspēju regulēšanai un pasargā no kaitīgu ārējās vides faktoru, tostarp vīrusu un baktēriju, iedarbības.