Kādi motīvi ir virzījuši jūsu kā mikrobioloģes un virusoloģes intereses? Vai varat īsumā raksturot savas akadēmiskās karjeras galvenos posmus?

Zinātniskās darbības jomā nonācu 1957. gadā, tas ir, tūlīt pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas. Sāku strādāt toreizējā Mikrobioloģijas institūtā akadēmiķes R. Kukaines vadībā. Virusoloģijas pamatus un darba metodes apguvu 4 mēnešu kursos Maskavas ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā. Strādājot Mikrobioloģijas institūtā mācījos no savām skolotājām – profesores Ainas Mucenieces, E. Planderes un citām, mācījos neatlaidību un mērķtiecību, bet galvenokārt godprātīgu attieksmi pret zinātnisko darbu un iegūtajiem rezultātiem.

Mana zinātniskā darbība jau sākumā bija saistīta ar pretvīrusu imunitātes jautājumiem. Izglītojoties dažādos kursos, kā arī piedaloties konferencēs un kongresos, pakāpeniski krājās zināšanas, un kā būtisks pagrieziens manā darbībā jāmin 1957. gadā atklātā pretvīrusu olbaltumviela – interferons. To izvēlējos arī savam disertācijas darbam A. Mucenieces vadībā. No šejienes ar laiku izauga darbi par interferona induktoriem, kamēr nonācu līdz preparātam “Larifan”.

Kā tajā laikā, kad zinātniskie institūti atradās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas paspārnē, Jūs izjutāt valsts un zinātnieku sadarbību, valsts ieinteresētību zinātnieku darbā, zinātnieka iespējas mērķtiecīgi strādāt un virzīt savus pētījumus uz rezultātu?

Valsts atbalsts un ieinteresētība caur ZA un institūtu, būtībā bija manāma ikdienā. Finansējums, kaut neliels un bieži nepietiekams, zinātniskai darbībai tika saņemts, biežas bija iespējas braukt uz konferencēm un kongresiem, uz vadošajām pētniecības iestādēm un laboratorijām PSRS teritorijā, kā arī uz Austrumeiropas – tā dēvētajām sociālistiskajām valstīm. Uz socvalstīm brauca tie, kuriem bija noslēgti sadarbības līgumi. Tā kā “Larifan” viņus interesēja, mums bija divpusēji sadarbības līgumi ar visām šīm valstīm. Tagad atskatoties , saprotu, ka liels mīnuss tajā laikā bija valūtas trūkums un praktiski nebija iespējas iepirkt jebko no valstīm aiz dzelzs priekškara, ne aparatūru, ne izejvielas, un bija jāsamierinās ar to, kas bija šajā pusē. Tas, protams, ļoti aizkavēja zinātnes progresu un ar to nācās samierināties un tam pielāgoties. Tā tapa arī “Larifan”, jo nevarējām tikt pie ārzemju sintētiskajiem dsRNS preparātiem un izveidojām savu biotehnoloģijas produktu. Tātad, ja nebūtu bijis šo ierobežojumu, mums nebūtu “Larifan”. Kuriozi, bet varbūt tā ir bijusi arī mūsu veiksme. Tie sintētiskie dsRNS preparāti praktiski izrādījās nepiemēroti klīniskai lietošanai. Tā dēvēto valūtu par īpašiem nopelniem varēja dabūt no Maskavas. Mums to piešķīra PSRS Aizsardzības ministrija, iepirkām dažādas iekārtas un ar to tas arī beidzās.

Kāda ir atšķirība starp “toreiz” un “tagad”?

Uz to laikam nevarēšu atbildēt, jo “toreiz”, tas ir, līdz tūkstošgades sākumam, vēl strādāju valsts institūtā un “tagad” – privātā sektorā. Man nav priekšstata, kas tagad notiek valsts institūcijās, bet toreiz, kad aizgāju no institūta, jaunā valsts nespēja tikpat kā neko finansēt, likvidējās laboratorijas, atlaida cilvēkus. Atradu izeju, nodibinot atsevišķu privātu uzņēmumu, kur valda pavisam citi noteikumi un nauda ir jānopelna pašiem.
Jūsu zinātniskā, administratīvā un uzņēmējdarbība ir saistīta ar pretvīrusu preparāta “Larifan” virzīšanu uz klīniskās izpētes procesu un šā produkta ieviešanu farmakoloģisko preparātu tirdzniecībā. Ar kādām grūtībām Jūs kā uzņēmēja sastopaties, jo esat tas retais zinātnieks, kurš ir nokļuvis uz sava izgudrojuma komercializācijas ceļa.

Jā, sākotnējais periods bija ļoti sarežģīts, ņemot vērā to, ka, ilgi strādājot zinātnē, nebija izveidojusies nekāda pieredze ne uzņēmējdarbībā, ne komercijā. Viss bija jāapgūst un jāiemācās no nulles, tādēļ atzīstu, ka šis periods bija tiešām grūts. Turklāt tajā laikā es vēl strādāju viena pati. Vienlaikus nodarbojos ar ražošanu, biju autovadītāja, ekspeditore, grāmatvede utt. Visu nācās paveikt tikai ar milzīgu neatlaidību un ticību savam preparātam. Te laikam palīdzēja arī mana pamatizglītība – spēja novērtēt medicīnisko aspektu, tas ir, medicīnas iespējas un vajadzības.

Vai “Larifan” pazīst starptautiskajā pretvīrusu preparātu apritē? Kādas ir atsauksmes un cik liels ir pieprasījums pēc tā?

Tā kā esam izveidojuši, tā dēvēto “Larifan” preparātu līniju, kur daudzi produkti ir reģistrēti kosmētisko produktu kategorijā, par tiem ir informēta arī Eiropas Savienība (ES). Praktiski šos produktus lieto Igaunijā un Lietuvā. Zāļu formas no Eiropas valstīm ir reģistrētas tikai Latvijā, bet ES nevaram iekļūt, jo nav Eiropas prasībām atbilstošu klīnisko pētījumu. Citādi ir ar valstīm ārpus ES. Tā Gruzijā daudzi no mūsu preparātiem ir reģistrēti kā zāles, un jau daudzus gadus tur sekmīgi lieto un pieprasa mūsu produkciju. Tāpat lieli pieprasījumi nāk no Vjetnamas, sadarbojamies ar Krieviju, Moldovu, Turkmenistānu, tūlīt ir paredzama sadarbība ar Uzbekistānu. Respektīvi, šobrīd ir iespējams strādāt ar valstīm ārpus ES, kas arī tiek intensīvi darīts. Šim darbam ir izveidota atsevišķa komanda. Pašreizējā periodā Gruzijā reģistrētas 7 zāļu formas un vairākas kosmētikas formas, Gruzijā top rūpnīca ar SIA “Larifan” līdzdalību, kas nodarbosies ar zāļu gala formu pakošanu un pārdošanu. Tiks apkalpoti arī citi vietējie un reģionālie ražotāji. Vjetnamā reģistrētas 4 “Larifan” produktu formas. 2021. gadā jau uzsāktās ziedes “Larifan Ungo” piegādes. Pēc neilga laika plānots uzsākt aerosola, lūpu balzama un zobu pastas eksportu. Vienā no lielākajiem Krievijas uztura bagātinātāju un kosmētikas ražotājiem – uzņēmumā AS “EVALAR” ražo divus produktus ar “Larifan” aktīvo vielu sastāvā ar “ORVIS” zīmolu. 2021. gadā uzsāktas pirmās Ziedes “Larifan Ungo” un “Larifan Spray” piegādes Uzbekistānas tirgum.

Kādas ir “Larifan” galvenās pretvīrusu aizsardzības īpašības, un kāda varētu būt šā preparāta izmantojuma perspektīva?

“Larifan” pēc savas darbības ir klasisks pretvīrusu preparāts, kas ierobežo vīrusu attīstību. Turklāt preparātam piemīt vēl otra būtiska īpašība – imūnmodulējoša darbība. Tādēļ ar imunitātes starpniecību izskaidrojama arī zināma, kaut neliela “Larifan” antibakteriāla aktivitāte, kā arī labvēlīga ietekme uz onkoloģiskiem procesiem.

Sīkāk runājot par pretvīrusu darbību, vēlos uzsvērt “Larifan” ļoti plašo pretvīrusu aktivitātes spektru. Tas uzrādījis kavējošu darbību pret visiem tā laika PSRS laboratorijās esošajiem vīrusiem, kuru skaits bija lielāks par 10. Vēlākajos gados dažādos starptautiskos projektos veiktie pētījumi parādījuši tā aktivitāti pret vēl pieciem jauniem vīrusiem, kopskaitā sasniedzot apmēram 15 dažādus vīrusus. Īsāk runājot – visi līdz šim pārbaudītie vīrusi izrādījušies jutīgi pret “Larifan”. Saprotams, ka bija svarīgi noskaidrot arī “Larifan” varbūtējo ietekmi uz Covid-19 izraisītāju. Tas kalpoja par pamatu piedāvāt izskatīšanai un izvērtēšanai kompetentā institūcijā – Eiropas Medicīnas aģentūrā (EMA) jautājumu, vai “Larifan” nevarētu pretendēt uz tā iekļaušanu oficiālu pretkovida līdzekļu sarakstā. Vispirms gan bija jāpārliecinās par “Larifan” aktivitāti tieši pret Covid-19 izraisītāju SARS-CoV-2 vīrusu. 2022. gada beigās tas tika arī izdarīts.

Vai jūsu uzņēmumam ir pētnieciskās laboratorijas iekārtas un savi speciālisti, vai arī savus pētījumus veicat sadarbībā ar Latvijā reģistrētajiem zinātniskajiem institūtiem?

Pētījums paveikts Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā vadošās pētnieces Daces Pjanovas vadībā. Pētījumā noskaidrots, ka cilvēka šūnu kultūrā in vitro apstākļos “Larifan” nomāc vīrusa vairošanos un in vivo sistēmā – Sīrijas kāmju organismā kavē slimības attīstību inficētajos eksperimenta dzīvniekos. Lai sekmīgi izmantotu šo jauniegūto informāciju un panāktu oficiālu atļauju “Larifan” kā pretkovida līdzekļa lietošanu cilvēkiem, vispirms ir jāveic plaši klīniskie pētījumi. Šajā posmā viss atduras pret finansiālām problēmām, kuras vēl nāksies risināt. Kaut arī patlaban mums vēl nav oficiālas atļaujas “Larifan” kā medikamenta lietošanai cilvēkiem, tomēr šie ierobežojumi neattiecas uz citiem “Larifan” saturošiem produktiem, kas ir reģistrēti, piemēram, kosmētisko līdzekļu reģistrā. Tādēļ uzskatu par lietderīgu izplatīt vispārēju informāciju jau tagad, lai vismaz Latvijas ģimenes ārsti (un ne tikai), zinot par “Larifan” produktu spējām darboties pret Covid-19 izraisītāju, varētu tos izmantot.

Kā darbojas “Larifan”? Kuras organisma sistēmas tas stiprina un kādus nevēlamus procesus organismā šis preparāts kavē?

Potenciālajiem lietotājiem būtu svarīgi zināt arī “Larifan” lietošanas teorētisko pamatojumu. Te vispirms vēlos minēt lielu starptautisku piecu valstu pētījumu (2017), kurā tika noskaidrots, ka koronavīrusiem piemīt spēja izvairīties no dabīgajiem organisma aizsardzības mehānismiem, konkrēti, no iedzimtās nespecifiskās imunitātes. Iedzimtās imunitātes pamata komponents ir interferons, kuru šis vīruss nomāc un netraucēti vairojas. Ne bez pamata iedzimto imunitāti, tai skaitā un galvenokārt interferonu, dēvē par pirmo nespecifisko aizsargbarjeru, ar kuru sastopas jebkurš, arī vēl nepazīstams vīruss. Tādēļ ir svarīgi pastiprināt interferona klātbūtni ar interferona induktoru palīdzību. Pats interferons, lietojot to lielās devās, ir toksisks un eksogēns produkts, bet, savukārt lokāli lietots, “Larifan” inducē endogēno interferonu tieši vajadzīgajā vietā.

Minētais ļāvis secināt, ka ir ļoti lietderīgi ar “Larifan” produktiem apstrādāt visus galvenos infekcijas ieejas vārtus, galvenokārt augšējo elpošanas ceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles gala), kā arī zarnu trakta gļotādu, lai uz vietas lokāli veidotu iepriekš minēto aizsargbarjeru un kavētu vīrusa iekļūšanu organismā. “Larifan” gadījumā to ērti panākt, lietojot uzņēmumā izstrādātos lokālas darbības produktus. Visu piedāvāto “Larifan” produktu darbība ir līdzvērtīga, un lietotājs var izvēlēties ērtāko konkrētajā situācijā.

Ja vīruss jau uzsācis vairošanos organismā un izraisījis saslimšanu, terapeitiskos nolūkos vēlams lietot sistēmiskas darbības produktus. Slimības sākuma posmā ir svarīgi ierobežot turpmāku vīrusa izplatību visā organismā un pasargāt pret orgānu bojājumiem. Bet te jāņem vērā vēl cits aspekts. Koronavīrusi, būdami ļoti agresīvi un ilgstoši lielā daudzumā atrodoties organismā, var izraisīt dažādu organisma citokīnu (īpašu olbaltumu) aktivāciju. Ja tas summējās ar “Larifan” izraisītiem efektiem, slodze uz imūnsistēmu var izrādīties pārāk liela un izveidoties tā dēvētā “citokīnu vētra”, kas, pārāk ilgi turpinoties, var izraisīt arī nevēlamu rezultātu. Tādēļ smagas slimības gaitas gadījumā ir jābūt īpaši uzmanīgiem ar imūnpreparātu, tai skaitā “Larifan” lietošanu. Ir pamats cerēt, ka pareizi izveidots un kontrolēts klīniskais pētījums sniegs būtisku ieguldījumu optimālas terapijas taktikas izveidē.

Lai gan neesat Latvijas Zinātņu akadēmijas locekle, tomēr esat vairākkārt uzstājusies LZA tribīnēs. Kāda, jūsuprāt, ir akadēmijas vieta un loma Latvijas zinātnes ekosistēmā, un kādu vēlaties redzēt akadēmiju?

Varētu vēlēties lai Latvijas Zinātņu akadēmija pēc iespējas objektīvi iezīmē galvenos zinātnes virzienus mūsu valstij, kā arī piedalās šim nolūkam pieejamo līdzekļu sadalē. Un vai LZA nav tā institūcija, kas var cīnīties par lielāku līdzekļu piesaisti zinātnei no valsts budžeta.

Laikraksts “Zinātnes Vēstnesis” 2 (618), 2022. gada 28. februāris

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja akadēmiķis Ojārs Spārītis

PIRKT