LARIFĀNA ATTĪSTĪBAS VĒSTURE NO ZINĀTNISKĀS LABORATORIJAS LĪDZ KOMERCIĀLĀM ZĀLĒM
Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās tika atklāts interferons – zīdītāju pretvīrusu proteīns, kam piemīt arī imūnmodulējošas un pretaudzēju īpašības. Vienlaikus ar klīniskai lietošanai piemērotu interferona preparātu izstrādi sākās arī interferona induktoru meklēšana, kas spēj izraisīt šī proteīna veidošanos organismā. No daudzajiem induktoriem tikai daži spēja izpildīt zāļu prasības.
70. gados Mikrobioloģijas institūtā. Augusts Kirhenšteins no Latvijas Zinātņu akadēmijas uzsāka darbu pie interferona induktoru meklēšanas starp nukleīnskābēm. Darbs tika veikts laboratorijas vadītājas G.Feldmanes un laboratorijas vadītājas V.Ložas vadībā. Tika veikts vairāku dsRNS (dubultpavedienu RNS) ražošanas sistēmu salīdzinošs pētījums un izvēlēta produktīvākā. Sekoja nepārtraukta ražošanas tehnoloģijas uzlabošana un tika noteiktas fizikāli ķīmiskās īpašības. Līdz ar dsRNS bioloģisko īpašību un darbības mehānisma izpēti tika izveidotas zāles Larifan. Tika veikts rūpīgs preklīniskais pētījums un izveidotas vairākas zāļu formas.
Eksperimentālo pētījumu stadijā daļa darba tika veikta Latvijas zinātniski pētnieciskās laboratorijās, tomēr liela daļa darba veikta Maskavā Medicīnas zinātņu akadēmijas Virusoloģijas institūtā, daļēji tam pievienojās Ļeņingradas Gripas institūts.
Īpašu interesi PSRS Aizsardzības ministrija izrādīja tāpēc, ka, pārbaudot pieejamos pretvīrusu medikamentus, kas piemēroti bakterioloģiskajiem ieročiem, pirmajā vietā bija larifāns.
80. gados sākās preparāta pirmo zāļu formu – injekciju un ziedes – provizoriskā klīniskā pārbaude, kas tika veikta klīnikās Latvijā, kā arī citviet Padomju Savienībā. PSRS Veselības ministrija atļāva aprobāciju kopš 1987. gada, kas tika veikta Maskavas 1. medicīnas institūta Ādas slimību katedrā un Ādas reparatīvo procesu klīnikā, Kijevas Medicīnas pēcdiploma institūta Dermatoloģijas nodaļā un dermatoveneroloģiskajās klīnikās Lietuvā un Latvijā (13 dažādas klīniskās bāzes).
Ar Farmakoloģiskās komitejas pretvīrusu zāļu specializētās ekspertu komisijas lēmumu 03.06.1991. tika apstiprināti pārbaudes rezultāti un zāles nosūtītas reģistrācijai PSRS Farmācijas komitejai. Tāpat tika ņemti vērā arī Aizsardzības ministrijas slēgtajās iestādēs veikto testu rezultāti. Reģistrācija beidzās līdz ar PSRS sabrukumu.
Reģistrācijas process Latvijā turpinājās. Larifana ziede reģistrēta 1994. gadā, injekciju forma – 2004. gadā.
Gan pirms reģistrācijas, gan pēcreģistrācijas periodā turpinās sadarbība ar Latvijas un citu valstu zinātnes un medicīnas iestādēm (Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā) un par rezultātiem tiek ziņots kongresos un konferencēs.
Ņemot vērā draudošo gripas un citu īpaši bīstamu vīrusu infekciju pandēmiju, paralēli intensīvai specifisku vakcīnu meklēšanai, Larifan pretvīrusu potenciāls ir nopietni jāizvērtē. Ir zināms, ka cilvēka gripas vīruss ir jutīgs pret Larifānu, un putnu gripas vīrusa vīrusa sastāvdaļa izrādījās jutīga pret Larifāna sintētisko analogu Ampligen (ASV dati). Pretvīrusu zāļu lietošana, kas ir arī imūnmodulatori, iezīmē jaunu daudzsološu pieeju smagu vīrusu infekciju ārstēšanā pasaulē.
Pašreizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā, arī paralēli intensīvai specifisku vakcīnu meklēšanai, īpaši nopietni jāizvērtē Larifāna pretvīrusu potenciāls, kas arī tiek darīts Eiropas Medicīnas Aģentūrā (EMA). Šobrīd aktīvā viela dsRNS Larifan tiek ražota SIA Larifan Rīgā.
