Pavasaris ir galvu reibinošs gadalaiks, kad līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem gribas novilt virsdrēbes un ļauties saules glāstiem. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo ziemas laikā organisms ir noguris un imunitāte samazinājusies, tāpēc ļoti viegli var saaukstēties.
Ģērbies kā sīpoliņš
Pavasarī laiks ir ļoti mānīgs – vienā brīdī silda saule, bet citā jau pūš auksts vējš, no rīta sals kniebj vaigos, bet pēcpusdienā karsti ir pat plānā virsjakā, tāpēc saaukstēties ir krietni vieglāk nekā citos gadalaikos. Pavasarī jāseko līdzi laika prognozēm, lai izvēlētos atbilstošu apģērbu un jāģērbjas kā sīpolam – kārtu kārtām. Ja ziemā labi jūties uzvelkot mugurā T-kreklu, džemperi un biezu mēteli, tad pavasarī labāk izvēlēties plānu mēteli un zem vai virs tā uzvilkt vēl vesti. Ja būs karsti, to varēs novilkt, ja auksti – atkal uzvilkt. Šādi izvairīsies no sakaršanas un atdzišanas, kas nereti izprovocē saaukstēšanos. Nedrīkst aizmirts arī par atbilstošiem apaviem. Kaut arī pēc sniega nokušanas kārojas kājāsaut kurpes, jāatceras, ka zeme vēl nav sasilusi un no tās nāk liels aukstums, tāpēc pēdas plānos apavos var nosalt ļoti ātri. Pirms izdarīt izvēli par labu kādiem no apaviem, der atcerēties tautas folklorā iegājušos teicienu: “Galvenais, lai kājas siltas!”
Jāceļ imunitāte veselīgi ēdot
Pēc ziemas organisms ir novājināts un imunitāte pazeminājusies, tāpēc jācenšas tam visiem spēkiem palīdzēt. Viens no labākajiem veidiem, kā spēcināt organismu un celt imunitāti, ir ēst pēc iespējas vairāk pirmos zaļumus, augļus un dārzeņus, kuros līdz pat pavasarim, ir saglabājušies vitamīni, piemēram, apelsīnus, zemenes, smiltsērkšķu ogas, kivi, citronus, apelsīnus, brokoļus, papriku. Šis ir īstais brīdis iztukšot vēl neapēstos krājumus saldētavā, kas tur saglabājušies no pagājušas vasaras un rudens, jo arī saldētos produktos ir gana daudz vitamīnu. Nedrīkst aizmirts ēdienkartē iekļaut arī produktus, kas satur olbaltumvielas un labos taukus. Iestājoties pavasarim, ļoti svarīgi ir dzert pietiekami daudz šķidruma, jo tad organisms jutīsies labi un nebūs papildu stress, ko izraisa atūdeņošanās. Ja ūdeni apnīk dzert, labs aizvietotājs ir zāļu tējas, kļavu vai bērzu sulas, jo tās ne tikai stiprinās imūnsistēmu, bet izvadīs no organisma arī toksīnus, kas tajā uzkrājušies.
Miers, miegs un kustības
Līdz ar saules parādīšanos, gribas vairāk laika pavadīt ārā – doties garās pastaigās, veikt pirmos dārza darbus, bet svarīgi ir nepārspīlēt, citādāk pēc brīvdienām ir lielāks nogurums nekā darba dienās. Tā darīt nevajadzētu, lai organismu pavasarī vēl vairāk nepārslogotu. Organisms atjaunojas un atgūst spēkus miegā, tāpēc kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs. Labi izgulējies cilvēks ne tikai fiziski labi jūtas, bet viņam uzlabojas garastāvoklis, palielinās darbaspējas uzlabojas vielmaiņa un arī imunitāte. Savukārt piekusušam cilvēkam, kas nav izgulējies imunitāte vēl vairāk novājinās un tāpēc ir grūti pretoties dažādiem vīrusiem un drīz vien kāds no tiem var ieperināties kaklā vai degunā un no saslimšanas neizvairīties. Vēl viens imunitātes grāvējs ir stress, tāpēc jāatrod veids, kā ar to tikt galā – var klausīties putnu dziesmās, pavasara strautiņu burbuļošanā vai doties pastaigā svaigā gaisā. Ņem vērā, ka stresa laikā organisms patērē hormonu kortizolu, kas ir nepieciešams spēcīgai imunitātei, tāpēc tā paliek arvien vājāka. Jo mazāk stresa, jo spēcīgāka imunitāte! Noteikti neaizmirsti arī par fiziskām aktivitātēm, jo izkustēšanās ne tikai atbrīvo no stresa, bet stiprina arī imunitāti. Turklāt pavasaris ir piemērots, lai ierasto sporta zāli vai istabu nomainītu pret aktivitātēm svaigā gaisā. Arī kārtīga izsildīšanās pirtiņā palīdzēs izvairīties no pavasara saaukstēšanās un nāks organismam tikai par labu.
Neļauj vīrusiem izplatīties
Viens no svarīgākajiem noteikumiem, lai izdotos izvairīties no vīrusu slimībām pavasarī, ir ievērot higiēnu. Vīrusi uz rokām un cietām virsmām var dzīvot vairākas stundas. Ja vīruss ir nonācis uz rokām, pieskaroties ar tām mutei un degunam tas nonāk arī elpceļos, kur tam ir labvēlīgi apstākļi, lai attīstītos. Drīz vien klāt ir šķavas, klepus un iesnas. Tāpēc vienmēr jāatceras ne tikai par virsmu dezinfekciju un roku mazgāšanu, bet arī par to, ka ir jārūpējas par to, lai vīrusi tālāk par degumu un muti nenonāktu. Talkā var ņemt ķiploku, bet vēl iedarbīgāk būs, ja izmantosi Larifan UNGO ziedi, kas paaugstina organisma lokālo pretestību pret nevēlamu apkārtējās vides faktoru iedarbību, tai skaitā, arī pret vīrusu nokļūšanu organismā. Ar to ieteicams katru dienu sasmērēt deguna gļotādu, savukārt mutes dobuma un rīkles aizsardzībai pret vīrusiem var izmantot Larifan Spray izsmidzināmo līdzekli. Abu šo produktu sastāvā ir Latvijā izgudrots, patentēts un ražots pretvīrusu un imunmodulējošs preparāts (aktīvā viela) larifans, kas aktivē un mobilizē organisma dabīgās aizsargspējas un neļauj attīstīties infekcijai.
